Apsveikuma vārdi Ziemassvētkos
„Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt`s ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet kur tas bij bijis, - gaiši iedegās guns.”
/Vilis Plūdonis/
___________________________________________________________________
„Balts ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj –
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svētot klāj.”
___________________________________________________________________
„Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums
Laukā sprūk!” (Vitauts Ļūdēns)
___________________________________________________________________
„Ar zvaigznītēm rotāta debestelts...
Pa logiem mirdz svecītes skaistas;
Kur skatāties, stari kā šķīstīts zelts
Plūst, vizuļo, zalgo un laistās.”
___________________________________________________________________
„Ziemassvētkos tādu sparu,
Kas uz priekšu velk ar varu.
Un ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!”
___________________________________________________________________
„Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?”
___________________________________________________________________
„Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.” (V. Mora)
___________________________________________________________________
„Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā,
Šai naktī sirds spēj mieru gūt
Un Svētā Bērna tuvumā
Mums gribas labiem, mīļiem būt.
Mums gribas degt un starot tā
Kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt
Un laipnu vārdu pasacīt…” /A. Lūsis/
___________________________________________________________________
„Lai Ziemassvētkos tev bagāts galds,
Lai sirdī miers un ticība mūžībai.”
___________________________________________________________________
„Aiz loga ietinies sarmā
Mieg vientulīgs sils.
Pār zemi nāk ziemas svētku vakars
Zvaigžņoti zils.”
___________________________________________________________________
„Sidrabiņa lietutiņš lija,
Ziemassvētku vakarā.
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja.”
___________________________________________________________________
„Ar ticību brīnumam šajā pasaulē raugies,
Kaut zini - varbūt, ka vispār tā nav.
Bet vai tad brīnums nav pati šī dzīve un draugi,
Kas allaž par tevi nomodā stāv?”
___________________________________________________________________
„Svētsvinīgi klusē sili sniega ziedos balti zili,
Aizsnigušas visas bēdas.
Lēni, lēni lido sniegi, lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas, neatstāj nevienas pēdas..”/E.Zālīte/
___________________________________________________________________
„Ar spārnu pārslotu kā eņģelis mani skar
Pa ielām klīstot sniedziņš šovakar.
No tālās bērnības pār mani zvaigznes birst,
Un ugunīs un ziedos tumsa mirst.
Ar spārnu pārslotu balts eņģelis mani skar,
Un augšā zvaigžņu kori dzirdēt var.”/K.Skalbe/
___________________________________________________________________
„Ziemassvētku skaistums, tas ir pārsteigums,
Kas nāk ar mīlas gaišumu, ar ticību un optimismu.”
___________________________________________________________________
„Nepelnītu laimi, lai Ziemassvētki nenes,
Jo nelīdzēs te glaimi, tā pazudīs no zemes.”
___________________________________________________________________
„Cerību un sapņu vīnu,
Dzirkstošu un brīnumainu,
Iedzer Ziemassvētkos baltos,
Reibsti svētkos mīļos, saltos.”
___________________________________________________________________
„Lai tavi sapņi skaistākie ierodas Ziemassvētku rītā,
Pamodina tevi un kļūst par īstenību.”
___________________________________________________________________
„Brīnumdaiļa mēnesnakts, tu ar savu burvīgumu,
Tālā, baltā spožumā apņem visu debessjumu.
Brīnumdzidrā mēnessnakts, patiesība, sapņojums,
Kuri dzīvē pušu lauzti, tavu staru smalkumā, tiek no jauna kopā austi.
Brīnumviedā mēnessnakts, tavā dziļā klusumā, nogrimst visas zemes bēdas,
Tavā lielā spožumā, izgaist visas dzīves pēdas.
Brīnumlielā mēnessnakts.” /Aspazija/
___________________________________________________________________
„Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīts ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet, kur tas bij bijis, gaišs iedegās guns.”/V.Plūdonis/
___________________________________________________________________
„Kā nerimtīgu straumju kritums,
Caur naktīm un caur dienām dimd.
Pilns gaidu garais gadu ritums,
Un sapņus nes uz debesīm.
Nu atkal gads ir ceļa jūtīs,
Un zemes ilgas sauļup slīd
Ak, aizdedz gaismu mūsu krūtīs,
Kas dzīve vienmuļībā spīd!” /J. Ziemeļnieks/
___________________________________________________________________
„Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista,
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts.
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts.
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca tā.
Un pāri tai ar zvaigžņu miljoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.”/J.Ziemeļnieks/
___________________________________________________________________
___________________________________________________________________
___________________________________________________________________
„Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki dancōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Kas man koču i nedeva
Ziemassvētku vakarā.
Lai tam zirgs mežā skrēja,
Ar visiem lemešiem.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Ziemassvētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu.
Māte veca, meita jauna
Nevarēja malti iet.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Nāc Dieviņi šovakar
Uz manim ciemoties.
Sveces dega, ne skaliņi
Nava dūmu istabā.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā.
Dieviņš brauca pār kalniņu
Sudrabotu mētelīti.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.”
___________________________________________________________________
„Mazliet sniega, mazliet prieka, mazliet spēka, mazliet grēka. Bet visvairāk mīlestības!”
___________________________________________________________________
„Pār sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied...”/A. Krūklis/
___________________________________________________________________
„Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.”(I. Ziedonis)
___________________________________________________________________
„Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Kur lai šovakar es lieku savu Ziemassvētku prieku?
Vai lai dod to kaķīšam - prieks lai sēž uz ūsām tam?
Vai lai dod to sunīšam - prieks lai sēž uz astes tam?
Vai lai eglītei dod viņu - manu prieka spožumiņu?
Lai tas mirdz uz zaļa zara un, lai visiem prieku dara?”/V.Ļūdēns/
___________________________________________________________________
„Putniņš pārlidoja,
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemassvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.”/B.Martuževa/
___________________________________________________________________
„Aiz līka bērza, aiz taisnas priedes
Zaķīšu ģimene eglīti dedzina.
Sniega svecītes, ledus liesmiņas,
Tās pie zvaigznītēm aizdedzinātas.
Svecītes deg - vai vējš vai sals,
Ne ūsas apsvilt var, ne degungals.”/V.Ļūdēns/
___________________________________________________________________
„- Māmiņ, baltā ziema klāt,
Iešu Duksi vizināt! –
Duksis pretī spirinās,
Nesēd Andra kamanās,
Bet, kad tās no kalna skrej,
Līdzi lec un jautri smej.
Ezeriņš, raug, aizsalis
Lejā viz kā spogulis.
Tur jau puikas slidinās.
Sniedziņš lēni lidinās,
Un pār visu maigs un liegs
Viegli dvašo ziemas prieks.”/K.Skalbe/
___________________________________________________________________
Trīs baltas patiesības nemanāmas iet pa gadu takām,
Ir pirmā LABESTĪBA katrā vārdā, ko viens otram sakām,
Tai blakus GODĪGUMS, kam jāvalda starp mums,
Un ja vēl PIENĀKUMS, šiem diviem mērķiem līdzi iet,
tad šajā dienā, citas laimes neprasiet."
___________________________________________________________________
"Aizsūtiet pasaulē gaišu domu
un nedomājiet par tās ceļu!
Tā aizies, apies pasaulei apkārt
un atgriezīsies pie Jums."
___________________________________________________________________
"Atver plaukstas,
Ļauj, lai baltas, tīras pārslas tajās krīt.
Paņem visam gadam, visam mūžam
Baltu, baltu, tīru sniegu līdz." /M.Spūle/
___________________________________________________________________
"Ir katrai dienai Jaunā gadā,
Kā skaistam, jaukam sapnim būt
Un katram sapnim, katrai domai
Par dzīves īstenību kļūst!"
___________________________________________________________________
„Lai sildās sirds
Tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme
Debesīs dzied.
Lai nosargā sevī
To svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši
Caur puteņiem iet.”
— K.Apšukrūma
_______________________________________________
Pārsliņas jau krīt
Drīz kritīs arī pārslas
Drīz kritīs sniegapikas
Un ap saulgriežiem
Nokritīs vesels, liels Sniegavīrs.
— Imants Ziedonis
_______________________________________________
„- Māmiņ, baltā ziema klāt,
Iešu Duksi vizināt! –
Duksis pretī spirinās,
Nesēd Andra kamanās,
Bet, kad tās no kalna skrej,
Līdzi lec un jautri smej.
Ezeriņš, raug, aizsalis
Lejā viz kā spogulis.
Tur jau puikas slidinās.
Sniedziņš lēni lidinās,
Un pār visu maigs un liegs
Viegli dvašo ziemas prieks.”
— Kārlis Skalbe
_______________________________________________
„Aiz līka bērza, aiz taisnas priedes
Zaķīšu ģimene eglīti dedzina.
Sniega svecītes, ledus liesmiņas,
Tās pie zvaigznītēm aizdedzinātas.
Svecītes deg – vai vējš vai sals,
Ne ūsas apsvilt var, ne degungals.”
— Vitauts Ļūdēns
_______________________________________________
„Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās.
Visos ciema logos sveces iedegās.
Tie bij Ziemassvētki, kas tur ieradās
Un ar savu gaismu namos apmetās.”
— B.Martuževa
_______________________________________________
„Kur lai šovakar es lieku savu Ziemassvētku prieku?
Vai lai dod to kaķīšam – prieks lai sēž uz ūsām tam?
Vai lai dod to sunīšam – prieks lai sēž uz astes tam?
Vai lai eglītei dod viņu – manu prieka spožumiņu?
Lai tas mirdz uz zaļa zara un, lai visiem prieku dara?”
— V.Ļūdēns
_______________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.”
— Imants Ziedonis
_______________________________________________
„Pār sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied…”
— A. Krūklis
_______________________________________________
„Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.”
— Latviešu tautas ticējums
_______________________________________________
„Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā.
Dieviņš brauca pār kalniņu
Sudrabotu mētelīti.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Nāc Dieviņi šovakar
Uz manim ciemoties.
Sveces dega, ne skaliņi
Nava dūmu istabā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ziemassvētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu.
Māte veca, meita jauna
Nevarēja malti iet.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Kas man koču i nedeva
Ziemassvētku vakarā.
Lai tam zirgs mežā skrēja,
Ar visiem lemešiem.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki dancōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gaisā sniedziņš sidrabaini laistās,
Augsti torņos zvani saldi dzied:
Visas sejas laimīgas un skaistas,
Ielu uguns panorāma zied.
_______________________________________________
Aizvējā pie dzelžu sētas baltas,
Kur zem kokiem gaiši mirdz kāds nams,
Skrandains puisīts stāv viens pats un skatās,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.
_______________________________________________
Lūk, tur augšā, otrā stāva logā,
Dziesma skan, un sveču gaismā maigs
Noliecies pār bērniem baltā rotā,
Ziemassvētku vectētiņa vaigs.
_______________________________________________
Un aiz sētas dzelžainas un saltas,
Kur starp kokiem tikko redzams nams,
Skrandains puisīts stāv uz ielas baltas,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Autiem klāta baltu baltiem,
Zeme maigu miegu snauž.
Ziemas saule stariem saltiem
Tumšās sila priedes glauž.
_______________________________________________
Ledus pārslas kokos glīši
Zib un spīd, un spulgo tā.
Kā spīd raibie vizulīši
Mātesmātes vainagā.
_______________________________________________
Galvu slēpis, tup uz zara
Spārnots gaisa ubadziņš,
Vai varbūt par pavasara
Dzīru dziesmām sapņo viņš?
_______________________________________________
Noriet saule sarkansārti,
Zelta liesmas logos spīd,
Veras vaļā zvaigžņu vārti,
Klusām nakts uz zemi slīd.”
— R.Blaumanis
_______________________________________________
„Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista,
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts.
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts.
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca tā.
Un pāri tai ar zvaigžņu miljoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Kā nerimtīgu straumju kritums, caur naktīm un caur dienām dimd.
Pilns gaidu garais gadu ritums, un sapņus nes uz debesīm.
Nu atkal gads ir ceļa jūtīs, un zemes ilgas sauļup slīd
Ak, aizdedz gaismu mūsu krūtīs, kas dzīve vienmuļībā spīd!”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Brīnumdaiļa mēnesnakts, tu ar savu burvīgumu,
Tālā, baltā spožumā apņem visu debessjumu.
Brīnumdzidrā mēnessnakts, patiesība, sapņojums,
Kuri dzīvē pušu lauzti, tavu staru smalkumā, tiek no jauna kopā austi.
Brīnumviedā mēnessnakts, tavā dziļā klusumā, nogrimst visas zemes bēdas,
Tavā lielā spožumā, izgaist visas dzīves pēdas.
Brīnumlielā mēnessnakts.”
— Aspazija
_______________________________________________
„Ar spārnu pārslotu kā eņģelis mani skar
Pa ielām klīstot sniedziņš šovakar.
No tālās bērnības pār mani zvaigznes birst,
Un ugunīs un ziedos tumsa mirst.
Ar spārnu pārslotu balts eņģelis mani skar,
Un augšā zvaigžņu kori dzirdēt var.”
— K.Skalbe
_______________________________________________
„Svētsvinīgi klusē sili sniega ziedos balti zili,
Aizsnigušas visas bēdas.
Lēni, lēni lido sniegi, lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas, neatstāj nevienas pēdas..”
— E.Zālīte
_______________________________________________
„Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā, šai naktī sirds spēj mieru gūt
Un Svētā Bērna tuvumā mums gribas labiem, mīļiem būt.
Mums gribas degt un starot tā, kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt un laipnu vārdu pasacīt…”
— A. Lūsis
_______________________________________________
„Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.”
— V. Mora
_______________________________________________
„Katrā brīnumsvecītē mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums laukā sprūk!”
— Vitauts Ļūdēns
_______________________________________________
„Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt`s ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet kur tas bij bijis, – gaiši iedegās guns.”
— Vilis Plūdonis
„Lai sildās sirds
Tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme
Debesīs dzied.
Lai nosargā sevī
To svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši
Caur puteņiem iet.”
— K.Apšukrūma
_______________________________________________
Pārsliņas jau krīt
Drīz kritīs arī pārslas
Drīz kritīs sniegapikas
Un ap saulgriežiem
Nokritīs vesels, liels Sniegavīrs.
— Imants Ziedonis
_______________________________________________
„- Māmiņ, baltā ziema klāt,
Iešu Duksi vizināt! –
Duksis pretī spirinās,
Nesēd Andra kamanās,
Bet, kad tās no kalna skrej,
Līdzi lec un jautri smej.
Ezeriņš, raug, aizsalis
Lejā viz kā spogulis.
Tur jau puikas slidinās.
Sniedziņš lēni lidinās,
Un pār visu maigs un liegs
Viegli dvašo ziemas prieks.”
— Kārlis Skalbe
_______________________________________________
„Aiz līka bērza, aiz taisnas priedes
Zaķīšu ģimene eglīti dedzina.
Sniega svecītes, ledus liesmiņas,
Tās pie zvaigznītēm aizdedzinātas.
Svecītes deg – vai vējš vai sals,
Ne ūsas apsvilt var, ne degungals.”
— Vitauts Ļūdēns
_______________________________________________
„Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās.
Visos ciema logos sveces iedegās.
Tie bij Ziemassvētki, kas tur ieradās
Un ar savu gaismu namos apmetās.”
— B.Martuževa
_______________________________________________
„Kur lai šovakar es lieku savu Ziemassvētku prieku?
Vai lai dod to kaķīšam – prieks lai sēž uz ūsām tam?
Vai lai dod to sunīšam – prieks lai sēž uz astes tam?
Vai lai eglītei dod viņu – manu prieka spožumiņu?
Lai tas mirdz uz zaļa zara un, lai visiem prieku dara?”
— V.Ļūdēns
_______________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.”
— Imants Ziedonis
_______________________________________________
„Pār sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied…”
— A. Krūklis
_______________________________________________
„Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.”
— Latviešu tautas ticējums
_______________________________________________
„Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā.
Dieviņš brauca pār kalniņu
Sudrabotu mētelīti.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Nāc Dieviņi šovakar
Uz manim ciemoties.
Sveces dega, ne skaliņi
Nava dūmu istabā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ziemassvētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu.
Māte veca, meita jauna
Nevarēja malti iet.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Kas man koču i nedeva
Ziemassvētku vakarā.
Lai tam zirgs mežā skrēja,
Ar visiem lemešiem.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki dancōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gaisā sniedziņš sidrabaini laistās,
Augsti torņos zvani saldi dzied:
Visas sejas laimīgas un skaistas,
Ielu uguns panorāma zied.
_______________________________________________
Aizvējā pie dzelžu sētas baltas,
Kur zem kokiem gaiši mirdz kāds nams,
Skrandains puisīts stāv viens pats un skatās,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.
_______________________________________________
Lūk, tur augšā, otrā stāva logā,
Dziesma skan, un sveču gaismā maigs
Noliecies pār bērniem baltā rotā,
Ziemassvētku vectētiņa vaigs.
_______________________________________________
Un aiz sētas dzelžainas un saltas,
Kur starp kokiem tikko redzams nams,
Skrandains puisīts stāv uz ielas baltas,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Autiem klāta baltu baltiem,
Zeme maigu miegu snauž.
Ziemas saule stariem saltiem
Tumšās sila priedes glauž.
_______________________________________________
Ledus pārslas kokos glīši
Zib un spīd, un spulgo tā.
Kā spīd raibie vizulīši
Mātesmātes vainagā.
_______________________________________________
Galvu slēpis, tup uz zara
Spārnots gaisa ubadziņš,
Vai varbūt par pavasara
Dzīru dziesmām sapņo viņš?
_______________________________________________
Noriet saule sarkansārti,
Zelta liesmas logos spīd,
Veras vaļā zvaigžņu vārti,
Klusām nakts uz zemi slīd.”
— R.Blaumanis
_______________________________________________
„Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista,
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts.
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts.
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca tā.
Un pāri tai ar zvaigžņu miljoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Kā nerimtīgu straumju kritums, caur naktīm un caur dienām dimd.
Pilns gaidu garais gadu ritums, un sapņus nes uz debesīm.
Nu atkal gads ir ceļa jūtīs, un zemes ilgas sauļup slīd
Ak, aizdedz gaismu mūsu krūtīs, kas dzīve vienmuļībā spīd!”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Brīnumdaiļa mēnesnakts, tu ar savu burvīgumu,
Tālā, baltā spožumā apņem visu debessjumu.
Brīnumdzidrā mēnessnakts, patiesība, sapņojums,
Kuri dzīvē pušu lauzti, tavu staru smalkumā, tiek no jauna kopā austi.
Brīnumviedā mēnessnakts, tavā dziļā klusumā, nogrimst visas zemes bēdas,
Tavā lielā spožumā, izgaist visas dzīves pēdas.
Brīnumlielā mēnessnakts.”
— Aspazija
_______________________________________________
„Ar spārnu pārslotu kā eņģelis mani skar
Pa ielām klīstot sniedziņš šovakar.
No tālās bērnības pār mani zvaigznes birst,
Un ugunīs un ziedos tumsa mirst.
Ar spārnu pārslotu balts eņģelis mani skar,
Un augšā zvaigžņu kori dzirdēt var.”
— K.Skalbe
_______________________________________________
„Svētsvinīgi klusē sili sniega ziedos balti zili,
Aizsnigušas visas bēdas.
Lēni, lēni lido sniegi, lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas, neatstāj nevienas pēdas..”
— E.Zālīte
_______________________________________________
„Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā, šai naktī sirds spēj mieru gūt
Un Svētā Bērna tuvumā mums gribas labiem, mīļiem būt.
Mums gribas degt un starot tā, kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt un laipnu vārdu pasacīt…”
— A. Lūsis
_______________________________________________
„Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.”
— V. Mora
_______________________________________________
„Katrā brīnumsvecītē mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums laukā sprūk!”
— Vitauts Ļūdēns
_______________________________________________
„Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt`s ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet kur tas bij bijis, – gaiši iedegās guns.”
— Vilis Plūdonis