5 maņas un dāvanu noformējums
Mēs esam ļoti daudz un dažādi! Mēs katrs tveram dzīvi, notikumus, lietas un situācijas atšķirīgi.. Taču mūsu uztvere ir balstīta uz mūsu maņām – redzi, tausti, ožu, dzirdi un garšu! Tā nu mūs arī reizēm iedala un klasificē!!!
Un to ir vērts paturēt prātā arī tad, kad vēlamies kādam pasniegt dāvanu, kas viņu aizkustinās līdz sirds dziļumiem!
Redze
Cilvēkiem, kuri vairāk visu tver ar redzi – būs ļoti svarīgi, kā izskatīsies viņa dāvana, kāds būs izvēlēts papīrs, krāsa, kāda būs bantīte apsieta, vai būs arī pušķītis vai kāds cits dekoratīvs elements pievienots noformējumam. Viņam būs svarīgi arī vai pievienota ir klāt kartiņa, kurā ierakstīts vēlējums!
Dzirde
Cilvēkiem, kas vairāk visu uztver ar dzirdi – būs mazāk svarīgs dāvanas vizuālais noformējums, kā tas, ko viņš dzirdēs to saņemot! Vai Tu būsi sagatavojis viņam īpašu runu, vai dzejoli, jebkas, ko viņš dzirdēs saņemot kopā ar dāvanu padarīs viņu priecīgu un laimīgu! Kā arī izvēlies viņam kartiņu, kuru atverot skanēs kāda melodija – viņš būs sajūsmā!
Tauste
Cilvēkam, kuram patīk visu izjust ar tausti, prieku sagādās dāvanas, kuru noformējumā izmantosi dāvanu papīrus, lentītes vai citus dekorus ar interesatu un taustei baudāmu reljefu! Varbūt uz vienkārša papīra pielīmē kādu mežģīņu gabaliņu, vai papīra lentītes vietā izmanto atlasa lentīti, kas uz tausti viennozīmīgi ir patīkamāka. Starpcitu, šie cilvēki varētu ļoti novērtēt arī dāvanu, kas iesaiņota nevis papīrā, bet kādā audumā!!! Par šādu oriģinālu iesaiņojumu, kas radīs saņēmējā taustes baudu, viņš noteikti ilgi atcerēsies!
Oža
Cilvēki, kas vairāk visu uztver ar ožu, kam patīk visu pasmaržot un kas pievērš lielu uzmanību aromātiem, jau nojaušat!! – viņiem noteikti patiks dāvanas, kuras būs iesmaržinātas, vai pašas par sevi būs smaržojošas! Ja dāvini pat kaut ko tehnisku, kam nav nekāda sakara ar smaržu.. noformējumā izmanto kādu smaržīgu elementu un dāvanas saņēmējs izkusīs! Pieliec nofomējuma pušķim kanēļa standziņu vai vaniļas pāksti un pavēro, kādas sajūtas tas radīs!
Garša
Hmm.. un kā mēs varam iesaiņot dāvanas garšu baudītājiem?! Protams, jau pati dāvana var būt kaut kas garšīgs un saņēmējs jau būs priecīgs, tomēr, ja vēlies dāvināt, piemēram, grāmatu, tad saņēmēja priekam, visvienkāršākais ir pievienot kādu našķi.. taču Tu vari to izdarīt arī pavisam oriģināli – piemēram, iesaiņo to papīrā un no lentēm veidota pušķa vietā izvēlies kādu šokolādes, marcipāna, vai mastikas veidotu ziedu! Tik iedomājies, cik radoši tas izskatīsies un kādu prieku raisīs dāvanas saņēmējam!
Paturi prātā šīs mūsu līdzības un atšķirības un, dāvinot dāvanas, radi saņēmējam vairākkārtēju prieku! Zini arī to, ka mums var būt arī vairākas maņas, ar kurām mēs tveram dzīvi, vai pat ir attīstītas visas! Tad gan ir viegli uz katriem svētkiem iepriecināt cilvēku, un katru reizi raisīt prieku citai viņa maņai un uztveres asumam!
Dāvini dāvanas un noformē tās radoši! Bieži vien tieši tas visvairāk paliek atmiņā – tā sajūta, ko dāvanas saņemšanas brīdis ir sagādājis!
Apdāvināšana Ziemassvētkos
Ziemassvētki balti, silti, gaiši.. sajūtu un dāvināšanas jeb dāvāšanas svētki.
Svētki, kas mūsu zemeslodes pusē iekrīt gada vistumšakajā un aukstākajā laikā, taču ir tik gaiši un sildoši.
Svētki, kas ik vienā raisa vēlmi un prieku dot. Dot no sevis, no savas sirds to, ko katrs ir spējīgs dot. Daudzi nosoda šajā laikā dāvanas un dāvināšanu – taču patiesībā – tās ir šo svētku pamatā.. Dāvanas un dāvināšana ir patiesi skaists notikums un piedzīvojums, kas aizsākas jau ar domām vien par to, turpinās to gādājot vai radot, vainagojās to pasniedzot jeb dāvājot un dzīvo mūžīgi saņēmēja sirdī un atmiņās!
Daudz svarīgāk ir tas, ko mēs uztveram un ko domājam, kas ir dāvanas! Vai tā ir tikai lieta, ko varam nopirkt veikalā, vai tā ir tikai taustāma un skatāma lieta? Nebūt nē! Dāvana var būt arī kopā pavadīts laiks. Dāvana ir arī kādam dāvātais atbalsts un smaids. Dāvana ir arī gaišas domas un mutisks novēlējums! Dāvana ir arī tās iesaiņojums un pasniegšanas veids un forma!
Dāvināšana ir ļoti spēcīga enerģētiska mijiedarbība, kad latviešu izteiciens “Dots devējam atdodas” – izpaužās vispā pilnībā!
Tam visam pievēršot uzmanību, mēs varam apjaust, cik nozīmīgas top pat parastākās lietas, ko varam kādam dāvināt vai saņemt dāvanā!..
Un Ziemassvētki ir izteikti tie svētki, kas par šo vienmēr mudina aizdomāties… Jo šie ir svētki, kad gribas visiem tik dot un dāvināt! Gribas radīt šo siltuma un sirsnības sajūtu tik daudz cik iespējams!..
Liedienu tradīcijas
Mūsu senču svinētie svētki, tā arī Lieldienas, ir svinēti ar nozīmīgām ar rituālām darbībām un tradīcijām, kur katrai tika pievienoti savi nodomi. Lieldienās tieši tāpat, kā citos svētkos bija nozīmīga agra – līdz ar saullēktu jeb rīta ausmu celšanās un sejas mazgāšana tekošā ūdenī!
“Lieldienas rītā ziedēj’ zaļa zālīte.
Pats Dieviņš staigāja pa zaļu zalīti,
Skaistas oliņas vaļāja, puisēniem dalīja.” F 348,193.
Lieldienu rīta tradīcijas
Līdz ar sauli ceļas arī ļaudis un tūlīt steidzas mazgāt seju tekošā ūdenī, jo Lieldienu rītā ūdenim sevišķs dziedinātājs spēks. Nomazgājušies cilvēki iet celt tos, kas vēl guļ, šaustīdami (pērdami) gulētājus ar pūpolu zariem. Šaustīšana ir ļaužu pirmā savstarpējā izdarība, kas veicina modrību un veselību. Visvairāk šausta bērnus ar laba vēlējumiem un izsaucieniem, bet šaustīšanu saņem arī pieaugšie. Šaustītājus apdāvina ar olām un pacienā ar plāceni.
“Irbe irbe, kas tev’ pēra? Pūpols pēra, pūpols pēra.
Apals kā pūpols, apals kā pūpols;
Viegls kā lapa, viegls kā lapa!” 55376.
Viena no senākajām Lieldienu rīta izdarībām ir putnu dzīšana. Šī nodarbība ir vēl saglabājusies latviešu paražās, bet nav vairs sastopama citās āriešu tautās. Putni nozīmē ļaunumu un slimības; aizdzenot tos no sētas, laukiem un mājām, sagaida, ka ar to tiks aizdzītas visas raizes un ļaunumi. Putnu dzīšana norisinās ar lielu troksni: sit klabatas, klaigā un šauj, trokšņo un dzied. Šo darbu pabeiguši, putnu dzinēji atgriežas sētā, kur viņus sagaida saimniece, aicinādama Lieldienu azaidā.
“Nāc, māmiņa vārtu vērt, pārnāk putnu dzinējiņi;
Pārnāk putnu dzinējiņi, putnu pauti vācelē.” R. K. 13,103.
Šūpošanās Lieldienās
Galvenā Lieldienu izdarība ir šūpošanās, kas dainās visvairāk apdziedāta. Šūpošanās Lieldienās satur tādu pašu nozīmi kā vizināšanās ar ragaviņām Meteņos – auglības veicināšanu. Šī Lieldienu izdarība sakņojas senā pagātnē, āriešu pirmtautā, un latvieši ir vienīgie eiropieši, kas to dara vēl šodien.
“Ap Meteni slaidi laižu, lai liniņi gaŗi aug;
Ap Lieldienu šūpojos, lai telītes baŗojās.” 32209.
Lieldienu šūpošanās ir priecīgs notikums. Pie šūpolēm sanāk daudz ļaužu: puiši, meitas, vecāki cilvēki, bērni. Meitas nekad nenāk tukšām rokām: viņas ņem līdz olas un plāceņus, ko izdalīt puišiem par šūpoļu kāršanu un šūpošanu.
“Ko es došu metējam, ko šūpoļu kārējam?
Olu došu metējam, olas čaulu kārējam.” 32266.
Vispār šūpošanās ir laiks, kad jauni ļaudis var viens otru nolūkot, iepazīties un sadraudzēties. Nereti pie Lieldienu šūpolēm ir dīguši asni vēlākai mūža derībai, kas iesākusies ar šūpošanos pārī. Ja meitai neviens no puišiem nav pa prātam, tā izvēlas šūpoties ar pašas brāli.
“Es neiešu ne ar vienu šūpolēs šūpoties;
Ieš’ ar savu brāleliņu, tas man viegli pašūpos.” 32252.
Viena daina min citu šūpošanās iemeslu, kas varbūt mazāk raksturīga senajā nozīmē.
“Ai odiņi, masalīši, neēdiet šovasar:
Jau es gan šūpojos visas trīs Lieldieniņas.” 32237.
Lūk kā var svinēt Lieldienas bez Kristietības iesaistīšanas svētkos, taču mūsdienās un tuvākā pagātnē abas tradīcijas ir draudzīgi savijušās kopā, kad tiek veiktas gan Kristietības tradīcijās dzimušas darbības, gan arī mūsu senču veiktās darbības.
Skolotāju diena
Pedagogi un pasniedzēji ir tie, kuriem visvairāk pateikties gribas dažādos dzīves notikumos, kas saistās ar mūsu izglītošanos un zināšanu iegūšanu. Šīs profesijas pārstāvji ir patiesi mākslinieki un pavisam noteikti entuziasti, jo ir izvēlējušies būt par mūsu, mūsu bērnu un līdzcilvēku virzītājiem, sniedzot zināšanas un trennējot mūsu prasmes. Katrā dzīves posmā tas ir savādāk, taču it visur mēs dzirdēsim to, cik ļoti liela, bērnu, skolēnu un arī pieaugušo vēlmē attīstīties un izglītoties, ir skolotāja loma.
Tāpēc arī rodas vēlme beidzot kādu mācību posmu vai arī skolotāju svētkos viņus apsveikt. Apsveikumi var būt gan personīgi, gan arī kolektīvi. Šeit gribam padalīties ar mūsuprāt vērtīgām idejām, kā pateikt skolotājiem paldiespar viņu ieguldījumu mūsu katra izaugsmē.
Apsveikuma vārdi izlaidumā
„Zem rudens zeltītiem zariem
Ceļš iesākās brīnumu gaidās,
Caur plaukstošiem pavasariem,
Tas aizvijies gadu klaidā.
Bet liekas, ka kļavas vēl šūpo
Bērnības priekus un bēdas,-
Šķiet ceļa putekļiem kūpot,
Vēl redzēt var mazās pēdas...”
Zvana tev šobrīd svētku brīdi.
Ik gads tavā gaitā nav bijis par lieku,
Nesīs gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs tavs darbīgais mūžs-
Ražens gan svelmē, gan vēji, kad pūš.
Atceries, priecājies, rītdienu sveic.
Ieklausies - visi paldies tev teic.”
__________________________________________________________________
__________________________________________________________________
„Šodien savādāk kā citām dienām,
Savas klases durvis aizveram.
Šodien kādu mezglu cieši sienam –
Visu mūžu sirdī vieta tam.
Vēl pa zilām skurbinošām ārēm
Baltos ceļos baltas domas skrien.
Tomēr cauri silto ziedu ceriem,
Savāds mulsums tavu sirdi sien.
Rīt uz citu pusi ceļi vedīs,
Tāpēc šodien saki klusu paldies
Skolai pirmajai, kur gājiens sākts.”
__________________________________________________________________
„Tā aizies gadi, aizies dienas,
Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaists.
Bet pāri paliks atmiņas tik vienas –
Visskaistākais ir tomēr skolas laiks.”
__________________________________________________________________
„Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi –
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.”
__________________________________________________________________
„Skola ir vienīgā vieta,
Kurā atmiņu zvans,
Vienojot paaudzes kopā
Cauri mūžībai skan.”
Saulaini un cerību pilni.
Vēl nezinām, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinām, kas tajā sagaidīs...”
__________________________________________________________________
„Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies
Un visu mūžu audz.”
__________________________________________________________________
„Mazliet skumji ap sirdi mums visiem,
Skolas durvis, kad aizveras ciet.
Saucot klasē, zvans atskanēs citiem,
Dzīve aicina tālāk mums iet.”
__________________________________________________________________
„Lai ceļš, ko sāksi tu,
Pret kalnu nebeidz vīties.
Lai pietiek gudrības un spēka
Tev dzīvē nekļūdīties.”
__________________________________________________________________
„Ir labu vārdu daudz ik katram,
Ar tiem var mierināt un sveikt.
Jums gribam šodien vārdus atrast,
Kas spēj par visu paldies teikt.
Laiks uz priekšu iet,
Kā bijis, tā nebūs nekad.
Ja varētu, varētu vienuviet
Viss labais tikties kaut kad.”
__________________________________________________________________
„Nesūdzies, ka ceļā ļoti grūti,
Nejautā, vai citi iet to spēj.
Tavs ir tavs, ja to par savu jūti,
Ej caru svelmi, ej caur lietu... ej.”
Būsim tālā svešumā.
Tad no bērnības un skolas
Būs šī mazā atmiņa.”
__________________________________________________________________
__________________________________________________________________
__________________________________________________________________
__________________________________________________________________
Novēlējumi dažādos dzīves notikumos
Dzīvē vienmēr gadās kaut ko iegūt un kaut ko zaudēt. Priecājies, ja esi uzvarērjis, un nenožēlo zaudēto! Nekad neskaties atpakaļ! Pagātni tik un tā nevar mainīt. /Ričards Brensons/
___________________________________________________________________
„Priecājies, ja esi uzvarējis, un nenožēlo zaudēto!
Nekad neskaties atpakaļ!
Pagātni tik un tā nevar mainīt.” /Ričards Brensons/
___________________________________________________________________
„Vēlu tev jaunas idejas, prāta uzbudinājumu, izpratnes triumfu, skata skaidrību, dzirdes asumu, tiekšanos pēc jauniem atklājumiem. Vēlu tev radīšanas prieku.”
___________________________________________________________________
„Es gribētu, lai manos spēkos būtu pasargāt tevi no visām bēdām, jebkuras nelaimes, posta un neveiksmes. Bet, tad tu būtu nošķirts no citām šīs planētas būtnēm. Sirdssāpes ģimeni, laulību un draudzību vieno tāpat kā laime.”
___________________________________________________________________
„Lai visi mazie velniņi, kas ellē dzied tik priecīgi,
Tev naktī pēdas kutina, no manis mīļi sveicina!”
___________________________________________________________________
„To laimi, ko tu meklē, to savā sirdī rod.
To sirdi, ko tu mīli, to citam neatdod.”
___________________________________________________________________
„Ieklausies klusumā, ieskaties baltumā, Izjūti mirkli. Sargā to...
Lai tev vienmēr siltas kājas,
Un, lai mājās gaida mājas.”
___________________________________________________________________
„Zvaigznītes lai acīs spīd,
Kreisā kāja nepaslīd...”
___________________________________________________________________
„Ir jābūt ļoti, ļoti lielam, lai kaut kur tu nekļūtu mazs.
Un vajag arī būt tik mazam, lai paliek neaizsniegts kaut kas.”
/Dz. Rinkule - Zemzare/
___________________________________________________________________
„Dzīvē ir tā, kā ir, kā lemsi -Sevi atdosi, pretī ņemsi.
Būs tik, cik spēsi no visas sirds un dvēseles.”
Balts nesilda. Un viena vien krāsa? Apnīk...”
___________________________________________________________________
„Ja tev ir tikai viena dziesma –
Nodzied to tā, lai kādam ar to būtu labi.
Ja tev ir tikai viens vārds –
Pasaki to tā, lai kādam ar to būtu labi.
Ja tev ir tikai viena dzīve –
„Nodzīvo to tā, lai kāds ar to būtu laimīgs.”
___________________________________________________________________
„No vasaras mācies mūžu dzīvot –
Mācies krāsas un siltumu krāt.
Katram dzīvotam mirklim, pieliekot mīļumu klāt. „/Ā.Elksne/
___________________________________________________________________
„Visu, ko jūti, ko redzi,
Visu, ko nolemts tev zināt,
Paņem un iededz, iededz par sveci,
Lai citas var aizdedzināt.”/J.Peters/
___________________________________________________________________
„Vēlu tev piedzīvojumus ar labām beigām,
Cerību pilnus rītus,
Saldu miegu un līksmu pamošanos.”
___________________________________________________________________
„Zaudējumus iztukšo, taču mācies nelaimē neaizvērt sirdi un prātu.
Ļauj dzīvei tevi atkal piepildīt. Bēdās tas šķiet neiespējami, bet jauni prieki
gaida, lai aizpildītu tukšumu.”
___________________________________________________________________
„Esi laimīgs sīkumos! Tad arī lielā laime rāmi apvīs tavu dzīvi.”
___________________________________________________________________
„Lai tev vienmēr būtu kāds ar ko dalīties itin visā.”
___________________________________________________________________
„Ja spētu dot, ko vien vēlētos, es tev piešķirtu sirdsmieru, kas paliktu nesatricināms, lai kas dzīvē atgadītos.”
___________________________________________________________________
„Lai tev vienmēr būtu mīloša sirds un modrs prāts!”
___________________________________________________________________
„Vēlu, lai tu ļautu pagātnei aiziet un atrastu jaunus sākumus!”
___________________________________________________________________
„Izturies saudzīgi pret laimi! Tā tev ir tikai aizdota.”
„Lai vienmēr pasaulē būtu kaut kas,
___________________________________________________________________
ko gribi iemācīties, ko vēlies darīt, kāda vieta, kur vēlies nonākt, cilvēks, kuru vēlies satikt! Lai dzīve nekad nekļūtu vienmuļa!”
___________________________________________________________________
„Ja tev dzīvē gadās bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas.
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai!”
___________________________________________________________________
Apsveikuma vārdi Ziemassvētkos
„Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt`s ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet kur tas bij bijis, - gaiši iedegās guns.”
/Vilis Plūdonis/
___________________________________________________________________
„Balts ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj –
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svētot klāj.”
___________________________________________________________________
„Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums
Laukā sprūk!” (Vitauts Ļūdēns)
___________________________________________________________________
„Ar zvaigznītēm rotāta debestelts...
Pa logiem mirdz svecītes skaistas;
Kur skatāties, stari kā šķīstīts zelts
Plūst, vizuļo, zalgo un laistās.”
___________________________________________________________________
„Ziemassvētkos tādu sparu,
Kas uz priekšu velk ar varu.
Un ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!”
___________________________________________________________________
„Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?”
___________________________________________________________________
„Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.” (V. Mora)
___________________________________________________________________
„Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā,
Šai naktī sirds spēj mieru gūt
Un Svētā Bērna tuvumā
Mums gribas labiem, mīļiem būt.
Mums gribas degt un starot tā
Kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt
Un laipnu vārdu pasacīt…” /A. Lūsis/
___________________________________________________________________
„Lai Ziemassvētkos tev bagāts galds,
Lai sirdī miers un ticība mūžībai.”
___________________________________________________________________
„Aiz loga ietinies sarmā
Mieg vientulīgs sils.
Pār zemi nāk ziemas svētku vakars
Zvaigžņoti zils.”
___________________________________________________________________
„Sidrabiņa lietutiņš lija,
Ziemassvētku vakarā.
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja.”
___________________________________________________________________
„Ar ticību brīnumam šajā pasaulē raugies,
Kaut zini - varbūt, ka vispār tā nav.
Bet vai tad brīnums nav pati šī dzīve un draugi,
Kas allaž par tevi nomodā stāv?”
___________________________________________________________________
„Svētsvinīgi klusē sili sniega ziedos balti zili,
Aizsnigušas visas bēdas.
Lēni, lēni lido sniegi, lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas, neatstāj nevienas pēdas..”/E.Zālīte/
___________________________________________________________________
„Ar spārnu pārslotu kā eņģelis mani skar
Pa ielām klīstot sniedziņš šovakar.
No tālās bērnības pār mani zvaigznes birst,
Un ugunīs un ziedos tumsa mirst.
Ar spārnu pārslotu balts eņģelis mani skar,
Un augšā zvaigžņu kori dzirdēt var.”/K.Skalbe/
___________________________________________________________________
„Ziemassvētku skaistums, tas ir pārsteigums,
Kas nāk ar mīlas gaišumu, ar ticību un optimismu.”
___________________________________________________________________
„Nepelnītu laimi, lai Ziemassvētki nenes,
Jo nelīdzēs te glaimi, tā pazudīs no zemes.”
___________________________________________________________________
„Cerību un sapņu vīnu,
Dzirkstošu un brīnumainu,
Iedzer Ziemassvētkos baltos,
Reibsti svētkos mīļos, saltos.”
___________________________________________________________________
„Lai tavi sapņi skaistākie ierodas Ziemassvētku rītā,
Pamodina tevi un kļūst par īstenību.”
___________________________________________________________________
„Brīnumdaiļa mēnesnakts, tu ar savu burvīgumu,
Tālā, baltā spožumā apņem visu debessjumu.
Brīnumdzidrā mēnessnakts, patiesība, sapņojums,
Kuri dzīvē pušu lauzti, tavu staru smalkumā, tiek no jauna kopā austi.
Brīnumviedā mēnessnakts, tavā dziļā klusumā, nogrimst visas zemes bēdas,
Tavā lielā spožumā, izgaist visas dzīves pēdas.
Brīnumlielā mēnessnakts.” /Aspazija/
___________________________________________________________________
„Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīts ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet, kur tas bij bijis, gaišs iedegās guns.”/V.Plūdonis/
___________________________________________________________________
„Kā nerimtīgu straumju kritums,
Caur naktīm un caur dienām dimd.
Pilns gaidu garais gadu ritums,
Un sapņus nes uz debesīm.
Nu atkal gads ir ceļa jūtīs,
Un zemes ilgas sauļup slīd
Ak, aizdedz gaismu mūsu krūtīs,
Kas dzīve vienmuļībā spīd!” /J. Ziemeļnieks/
___________________________________________________________________
„Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista,
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts.
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts.
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca tā.
Un pāri tai ar zvaigžņu miljoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.”/J.Ziemeļnieks/
___________________________________________________________________
___________________________________________________________________
___________________________________________________________________
„Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki dancōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Kas man koču i nedeva
Ziemassvētku vakarā.
Lai tam zirgs mežā skrēja,
Ar visiem lemešiem.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Ziemassvētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu.
Māte veca, meita jauna
Nevarēja malti iet.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Nāc Dieviņi šovakar
Uz manim ciemoties.
Sveces dega, ne skaliņi
Nava dūmu istabā.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā.
Dieviņš brauca pār kalniņu
Sudrabotu mētelīti.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.”
___________________________________________________________________
„Mazliet sniega, mazliet prieka, mazliet spēka, mazliet grēka. Bet visvairāk mīlestības!”
___________________________________________________________________
„Pār sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied...”/A. Krūklis/
___________________________________________________________________
„Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.”(I. Ziedonis)
___________________________________________________________________
„Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.” /L.t.dz./
___________________________________________________________________
„Kur lai šovakar es lieku savu Ziemassvētku prieku?
Vai lai dod to kaķīšam - prieks lai sēž uz ūsām tam?
Vai lai dod to sunīšam - prieks lai sēž uz astes tam?
Vai lai eglītei dod viņu - manu prieka spožumiņu?
Lai tas mirdz uz zaļa zara un, lai visiem prieku dara?”/V.Ļūdēns/
___________________________________________________________________
„Putniņš pārlidoja,
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemassvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.”/B.Martuževa/
___________________________________________________________________
„Aiz līka bērza, aiz taisnas priedes
Zaķīšu ģimene eglīti dedzina.
Sniega svecītes, ledus liesmiņas,
Tās pie zvaigznītēm aizdedzinātas.
Svecītes deg - vai vējš vai sals,
Ne ūsas apsvilt var, ne degungals.”/V.Ļūdēns/
___________________________________________________________________
„- Māmiņ, baltā ziema klāt,
Iešu Duksi vizināt! –
Duksis pretī spirinās,
Nesēd Andra kamanās,
Bet, kad tās no kalna skrej,
Līdzi lec un jautri smej.
Ezeriņš, raug, aizsalis
Lejā viz kā spogulis.
Tur jau puikas slidinās.
Sniedziņš lēni lidinās,
Un pār visu maigs un liegs
Viegli dvašo ziemas prieks.”/K.Skalbe/
___________________________________________________________________
Trīs baltas patiesības nemanāmas iet pa gadu takām,
Ir pirmā LABESTĪBA katrā vārdā, ko viens otram sakām,
Tai blakus GODĪGUMS, kam jāvalda starp mums,
Un ja vēl PIENĀKUMS, šiem diviem mērķiem līdzi iet,
tad šajā dienā, citas laimes neprasiet."
___________________________________________________________________
"Aizsūtiet pasaulē gaišu domu
un nedomājiet par tās ceļu!
Tā aizies, apies pasaulei apkārt
un atgriezīsies pie Jums."
___________________________________________________________________
"Atver plaukstas,
Ļauj, lai baltas, tīras pārslas tajās krīt.
Paņem visam gadam, visam mūžam
Baltu, baltu, tīru sniegu līdz." /M.Spūle/
___________________________________________________________________
"Ir katrai dienai Jaunā gadā,
Kā skaistam, jaukam sapnim būt
Un katram sapnim, katrai domai
Par dzīves īstenību kļūst!"
___________________________________________________________________
„Lai sildās sirds
Tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme
Debesīs dzied.
Lai nosargā sevī
To svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši
Caur puteņiem iet.”
— K.Apšukrūma
_______________________________________________
Pārsliņas jau krīt
Drīz kritīs arī pārslas
Drīz kritīs sniegapikas
Un ap saulgriežiem
Nokritīs vesels, liels Sniegavīrs.
— Imants Ziedonis
_______________________________________________
„- Māmiņ, baltā ziema klāt,
Iešu Duksi vizināt! –
Duksis pretī spirinās,
Nesēd Andra kamanās,
Bet, kad tās no kalna skrej,
Līdzi lec un jautri smej.
Ezeriņš, raug, aizsalis
Lejā viz kā spogulis.
Tur jau puikas slidinās.
Sniedziņš lēni lidinās,
Un pār visu maigs un liegs
Viegli dvašo ziemas prieks.”
— Kārlis Skalbe
_______________________________________________
„Aiz līka bērza, aiz taisnas priedes
Zaķīšu ģimene eglīti dedzina.
Sniega svecītes, ledus liesmiņas,
Tās pie zvaigznītēm aizdedzinātas.
Svecītes deg – vai vējš vai sals,
Ne ūsas apsvilt var, ne degungals.”
— Vitauts Ļūdēns
_______________________________________________
„Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās.
Visos ciema logos sveces iedegās.
Tie bij Ziemassvētki, kas tur ieradās
Un ar savu gaismu namos apmetās.”
— B.Martuževa
_______________________________________________
„Kur lai šovakar es lieku savu Ziemassvētku prieku?
Vai lai dod to kaķīšam – prieks lai sēž uz ūsām tam?
Vai lai dod to sunīšam – prieks lai sēž uz astes tam?
Vai lai eglītei dod viņu – manu prieka spožumiņu?
Lai tas mirdz uz zaļa zara un, lai visiem prieku dara?”
— V.Ļūdēns
_______________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.”
— Imants Ziedonis
_______________________________________________
„Pār sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied…”
— A. Krūklis
_______________________________________________
„Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.”
— Latviešu tautas ticējums
_______________________________________________
„Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā.
Dieviņš brauca pār kalniņu
Sudrabotu mētelīti.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Nāc Dieviņi šovakar
Uz manim ciemoties.
Sveces dega, ne skaliņi
Nava dūmu istabā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ziemassvētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu.
Māte veca, meita jauna
Nevarēja malti iet.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Kas man koču i nedeva
Ziemassvētku vakarā.
Lai tam zirgs mežā skrēja,
Ar visiem lemešiem.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki dancōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gaisā sniedziņš sidrabaini laistās,
Augsti torņos zvani saldi dzied:
Visas sejas laimīgas un skaistas,
Ielu uguns panorāma zied.
_______________________________________________
Aizvējā pie dzelžu sētas baltas,
Kur zem kokiem gaiši mirdz kāds nams,
Skrandains puisīts stāv viens pats un skatās,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.
_______________________________________________
Lūk, tur augšā, otrā stāva logā,
Dziesma skan, un sveču gaismā maigs
Noliecies pār bērniem baltā rotā,
Ziemassvētku vectētiņa vaigs.
_______________________________________________
Un aiz sētas dzelžainas un saltas,
Kur starp kokiem tikko redzams nams,
Skrandains puisīts stāv uz ielas baltas,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Autiem klāta baltu baltiem,
Zeme maigu miegu snauž.
Ziemas saule stariem saltiem
Tumšās sila priedes glauž.
_______________________________________________
Ledus pārslas kokos glīši
Zib un spīd, un spulgo tā.
Kā spīd raibie vizulīši
Mātesmātes vainagā.
_______________________________________________
Galvu slēpis, tup uz zara
Spārnots gaisa ubadziņš,
Vai varbūt par pavasara
Dzīru dziesmām sapņo viņš?
_______________________________________________
Noriet saule sarkansārti,
Zelta liesmas logos spīd,
Veras vaļā zvaigžņu vārti,
Klusām nakts uz zemi slīd.”
— R.Blaumanis
_______________________________________________
„Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista,
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts.
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts.
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca tā.
Un pāri tai ar zvaigžņu miljoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Kā nerimtīgu straumju kritums, caur naktīm un caur dienām dimd.
Pilns gaidu garais gadu ritums, un sapņus nes uz debesīm.
Nu atkal gads ir ceļa jūtīs, un zemes ilgas sauļup slīd
Ak, aizdedz gaismu mūsu krūtīs, kas dzīve vienmuļībā spīd!”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Brīnumdaiļa mēnesnakts, tu ar savu burvīgumu,
Tālā, baltā spožumā apņem visu debessjumu.
Brīnumdzidrā mēnessnakts, patiesība, sapņojums,
Kuri dzīvē pušu lauzti, tavu staru smalkumā, tiek no jauna kopā austi.
Brīnumviedā mēnessnakts, tavā dziļā klusumā, nogrimst visas zemes bēdas,
Tavā lielā spožumā, izgaist visas dzīves pēdas.
Brīnumlielā mēnessnakts.”
— Aspazija
_______________________________________________
„Ar spārnu pārslotu kā eņģelis mani skar
Pa ielām klīstot sniedziņš šovakar.
No tālās bērnības pār mani zvaigznes birst,
Un ugunīs un ziedos tumsa mirst.
Ar spārnu pārslotu balts eņģelis mani skar,
Un augšā zvaigžņu kori dzirdēt var.”
— K.Skalbe
_______________________________________________
„Svētsvinīgi klusē sili sniega ziedos balti zili,
Aizsnigušas visas bēdas.
Lēni, lēni lido sniegi, lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas, neatstāj nevienas pēdas..”
— E.Zālīte
_______________________________________________
„Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā, šai naktī sirds spēj mieru gūt
Un Svētā Bērna tuvumā mums gribas labiem, mīļiem būt.
Mums gribas degt un starot tā, kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt un laipnu vārdu pasacīt…”
— A. Lūsis
_______________________________________________
„Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.”
— V. Mora
_______________________________________________
„Katrā brīnumsvecītē mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums laukā sprūk!”
— Vitauts Ļūdēns
_______________________________________________
„Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt`s ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet kur tas bij bijis, – gaiši iedegās guns.”
— Vilis Plūdonis
„Lai sildās sirds
Tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme
Debesīs dzied.
Lai nosargā sevī
To svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši
Caur puteņiem iet.”
— K.Apšukrūma
_______________________________________________
Pārsliņas jau krīt
Drīz kritīs arī pārslas
Drīz kritīs sniegapikas
Un ap saulgriežiem
Nokritīs vesels, liels Sniegavīrs.
— Imants Ziedonis
_______________________________________________
„- Māmiņ, baltā ziema klāt,
Iešu Duksi vizināt! –
Duksis pretī spirinās,
Nesēd Andra kamanās,
Bet, kad tās no kalna skrej,
Līdzi lec un jautri smej.
Ezeriņš, raug, aizsalis
Lejā viz kā spogulis.
Tur jau puikas slidinās.
Sniedziņš lēni lidinās,
Un pār visu maigs un liegs
Viegli dvašo ziemas prieks.”
— Kārlis Skalbe
_______________________________________________
„Aiz līka bērza, aiz taisnas priedes
Zaķīšu ģimene eglīti dedzina.
Sniega svecītes, ledus liesmiņas,
Tās pie zvaigznītēm aizdedzinātas.
Svecītes deg – vai vējš vai sals,
Ne ūsas apsvilt var, ne degungals.”
— Vitauts Ļūdēns
_______________________________________________
„Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās.
Visos ciema logos sveces iedegās.
Tie bij Ziemassvētki, kas tur ieradās
Un ar savu gaismu namos apmetās.”
— B.Martuževa
_______________________________________________
„Kur lai šovakar es lieku savu Ziemassvētku prieku?
Vai lai dod to kaķīšam – prieks lai sēž uz ūsām tam?
Vai lai dod to sunīšam – prieks lai sēž uz astes tam?
Vai lai eglītei dod viņu – manu prieka spožumiņu?
Lai tas mirdz uz zaļa zara un, lai visiem prieku dara?”
— V.Ļūdēns
_______________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.”
— Imants Ziedonis
_______________________________________________
„Pār sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied…”
— A. Krūklis
_______________________________________________
„Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.”
— Latviešu tautas ticējums
_______________________________________________
„Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā.
Dieviņš brauca pār kalniņu
Sudrabotu mētelīti.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Nāc Dieviņi šovakar
Uz manim ciemoties.
Sveces dega, ne skaliņi
Nava dūmu istabā.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ziemassvētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu.
Māte veca, meita jauna
Nevarēja malti iet.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Kas man koču i nedeva
Ziemassvētku vakarā.
Lai tam zirgs mežā skrēja,
Ar visiem lemešiem.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki dancōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.”
— L.t.dz.
_______________________________________________
„Gaisā sniedziņš sidrabaini laistās,
Augsti torņos zvani saldi dzied:
Visas sejas laimīgas un skaistas,
Ielu uguns panorāma zied.
_______________________________________________
Aizvējā pie dzelžu sētas baltas,
Kur zem kokiem gaiši mirdz kāds nams,
Skrandains puisīts stāv viens pats un skatās,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.
_______________________________________________
Lūk, tur augšā, otrā stāva logā,
Dziesma skan, un sveču gaismā maigs
Noliecies pār bērniem baltā rotā,
Ziemassvētku vectētiņa vaigs.
_______________________________________________
Un aiz sētas dzelžainas un saltas,
Kur starp kokiem tikko redzams nams,
Skrandains puisīts stāv uz ielas baltas,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Autiem klāta baltu baltiem,
Zeme maigu miegu snauž.
Ziemas saule stariem saltiem
Tumšās sila priedes glauž.
_______________________________________________
Ledus pārslas kokos glīši
Zib un spīd, un spulgo tā.
Kā spīd raibie vizulīši
Mātesmātes vainagā.
_______________________________________________
Galvu slēpis, tup uz zara
Spārnots gaisa ubadziņš,
Vai varbūt par pavasara
Dzīru dziesmām sapņo viņš?
_______________________________________________
Noriet saule sarkansārti,
Zelta liesmas logos spīd,
Veras vaļā zvaigžņu vārti,
Klusām nakts uz zemi slīd.”
— R.Blaumanis
_______________________________________________
„Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista,
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts.
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts.
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca tā.
Un pāri tai ar zvaigžņu miljoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Kā nerimtīgu straumju kritums, caur naktīm un caur dienām dimd.
Pilns gaidu garais gadu ritums, un sapņus nes uz debesīm.
Nu atkal gads ir ceļa jūtīs, un zemes ilgas sauļup slīd
Ak, aizdedz gaismu mūsu krūtīs, kas dzīve vienmuļībā spīd!”
— J.Ziemeļnieks
_______________________________________________
„Brīnumdaiļa mēnesnakts, tu ar savu burvīgumu,
Tālā, baltā spožumā apņem visu debessjumu.
Brīnumdzidrā mēnessnakts, patiesība, sapņojums,
Kuri dzīvē pušu lauzti, tavu staru smalkumā, tiek no jauna kopā austi.
Brīnumviedā mēnessnakts, tavā dziļā klusumā, nogrimst visas zemes bēdas,
Tavā lielā spožumā, izgaist visas dzīves pēdas.
Brīnumlielā mēnessnakts.”
— Aspazija
_______________________________________________
„Ar spārnu pārslotu kā eņģelis mani skar
Pa ielām klīstot sniedziņš šovakar.
No tālās bērnības pār mani zvaigznes birst,
Un ugunīs un ziedos tumsa mirst.
Ar spārnu pārslotu balts eņģelis mani skar,
Un augšā zvaigžņu kori dzirdēt var.”
— K.Skalbe
_______________________________________________
„Svētsvinīgi klusē sili sniega ziedos balti zili,
Aizsnigušas visas bēdas.
Lēni, lēni lido sniegi, lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas, neatstāj nevienas pēdas..”
— E.Zālīte
_______________________________________________
„Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā, šai naktī sirds spēj mieru gūt
Un Svētā Bērna tuvumā mums gribas labiem, mīļiem būt.
Mums gribas degt un starot tā, kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt un laipnu vārdu pasacīt…”
— A. Lūsis
_______________________________________________
„Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.”
— V. Mora
_______________________________________________
„Katrā brīnumsvecītē mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums laukā sprūk!”
— Vitauts Ļūdēns
_______________________________________________
„Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt`s ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet kur tas bij bijis, – gaiši iedegās guns.”
— Vilis Plūdonis
Apsveikuma vārdi Lieldienās
„Karat, mīļie, šūpolītes
Ozoliņa kārtiņām.
Nāks bērniņi šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.” /L.t.dz./
Dēj oliņas Lieldienām.
Daudz bij man bāleliņu
Baltu olu ēdājiņu.” /L.t.dz./
______________________________________________________________________
„Metamies, draugi, šūpolēs
Un uzsviežamies tik augstu,
Ka ieraugām Rīgu jūrmalu,
Un Alaukstu - Dieva plaukstu.”
Lai sveicinām Aivieksti, Gauju.
Un raženu Latgales meiteni
Ar pureņu pilnu sauju. „/J.Jaunsudrabiņš/
______________________________________________________________________
„Dodu olu bāliņami
Par šupuļa kārumiņu.
Divas devu tautiešami
Par augsto šūpošanu.” /L.t.dz./
______________________________________________________________________
„Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur lieldienu zaķis guļ.
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.” /L.t.dz./
______________________________________________________________________
„Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumāi.” /L.t.dz./
Visi bērni tevi gaida.
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.” /L.t.dz./
______________________________________________________________________
„No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs.
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt
Un pašiem mīlestību aust.”
______________________________________________________________________
„Paveries debesīs, ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvības dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.”
______________________________________________________________________
„Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien.
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī,
Lieldienu saule, lai atspīd arvien.”
______________________________________________________________________
„Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj.
Liela diena nu ir klāt.
Jāiet olas ripināt.” /L.t.dz./
______________________________________________________________________
„Vista dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu domu
Lec ar lielu, pilnu somu.” /L.t.dz./
Kā es tevi sen gaidīju.
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.” /L.t.dz./
______________________________________________________________________
„Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos.
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņas daudzinot.” /L.t.dz./
______________________________________________________________________
„Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku.
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku. .” /L.t.dz./
______________________________________________________________________
„Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ieveltie
Un no sirds tās pieēsties. ”
______________________________________________________________________
„Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Krāsosies jau Jāņu siers. ”
______________________________________________________________________
„Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos.
Viegli tek šūpolītes
Lieldieniņu daudzinot.” /L.t.dz./
______________________________________________________________________